2026. gada 4. janvārī 56 gadu vecumā mūžībā aizsaukta izcilā rakstniece Nora Ikstena.Noras Ikstenas zināmākais literārais darbs ir 2015. gadā sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" izdotais romāns "Mātes piens". ATVADU FOTO GALERIJA(googleAd)Rakstniece sarakstījusi septiņus romānus. Viņa ir vairāku stāstu krājumu, biogrāfiju un eseju autore. Ikstena saņēmusi nozīmīgus starptautiska un vietējā mēroga apbalvojumus, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Izcilības balvu kultūrā. Rakstnieces darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm.Noras Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu,
lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu valodā.Nora Ikstena dzimusi 1969. gada 15. oktobrī.Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze par rakstnieces Noras Ikstenas nāvi saka -Smags zaudējums latviešu literatūrā...Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze Latvijas Radio pauda, ka Noras Ikstenas došanās mūžībā ir liels zaudējums, kas latviešu literatūrā būs jūtams vēl ilgi:"Godīgi sakot, pat nav īsti vārdu, ko teikt. Tas ir viens baigais zaudējums, ko mēs jutīsim vēl ilgi latviešu literatūrā, jo Nora, es vienmēr par viņu brīnījos – par tām viņas milzīgajām darbaspējām. Bet tagad sāku domāt, ka viņa jau sevi "dedzināja nost" ar to rakstīšanu, jo, ja paskatās tajā bibliogrāfiju sarakstā, tur ir tik daudz grāmatu, cik dažādas grāmatas.(googleAd)To visu viņa mums ir iedevusi, un iedevusi ļoti nesavtīgi, un lasītāji tās vēl varēs lasīt ilgi, bet rakstnieku liktenis šai ziņā ir diezgan skarbs un nežēlīgs, jo tas [rakstīšana] tomēr atņem laikam arī dzīvību.Manuprāt, Nora bija izcilākā šobrīd latviešu rakstniece, visvairāk pasaulē pazīstamākā. Tas, ka viņas mums nebūs, tas ir tikai ļoti skumji un ļoti skarbi, jo principā jau viņai vēl vajadzēja rakstīt un rakstīt."Līdzjūtību rakstnieces tuviniekiem un talanta cienītājiem izteicis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs:"Viņas ieguldījums latviešu literatūrā, kino un teātrī ir neatsverams, Latvijai un ne tikai viņas ļoti pietrūks."Teātra kritiķe un TV ētera personība Henrieta VerhoustinskaPirms diviem gadiem Nora bija pārvarējusi smagu dzīves posmu, bet kas zina, ar ko viņai vēl bija jācīnās. Es tā gada beigās uzzināju par savu diagnozi. Satiekoties abas bijām ļoti priecīgas.Mans vārds kopā ar daudziem citiem ir Noras Ikstenas “Jōnā”. Noras “Dzīves svinēšana” un “Mātes piens” ir manā latviešu grāmatu topā.Ziņai, kuru šorīt saņēmu, joprojām nespēju noticēt.Dzejniece, kampaņas Atkrievisko Latviju autore un radītāja, politiķe Liāna Langa Mūžībā devusies literāte Nora Ikstena. 1969 - 2026Lai Norai atspīd gaisma Mūžībā! Līdzjūtība ģimenei, piederīgajiem un viņas draugiem.NMPD ārsts Rafaels Ciekurs(googleAd)Es sapnī redzēju no jūras, Pils izcēlās bez vārda un bez pūra Un nakts ar zvaigžņu bruģi spožu Tai tiltu meta drošu.Rīts uzausa un jūra modās,Gar liedagu vēl maigi glauzdamās,Es modos līdz' un acu skatamTik skaista! Tu paveries...Lai gaišs ceļš Norai Ikstenai .............................................Režisors Alvis HermanisEs uzaicināju Noru toreiz noskatīties “Zilākalna Martas” mēģinājumu. Izrāde bija par to, ka visa Latvija ir ieradusies pie gaišreģes un dziednieces pēc palīdzības. Viņa bija pirmais skatītājs. Man bija ļoti svarīgs viņas viedoklis. Pēc noskatīšanās viņai bija nobijusies bāla seja un viņa teica, ka vislaik gribējusi skriet no zāles laukā, jo tas bijis pārāk baisi. Ivaram Krastam uz T-krekla vēl bija uzraksts -
[email protected] ļoti pieskatīja un baidījās par Latviju. Ne tikai savās grāmatās, arī īsajās telefona vēstulēs, ar kurām šad tad apmainījāmies. Apliecinājums tam arī diezgan burtisks, - ka viņa pieņēma pie sevis aprūpēt dzīves beigās Dzintaru Sodumu - vienu no drošākajiem latviešu valodas pārnēsātājiem un valodas pieskatītājiem. Mūsdienu “advancētajiem latviešiem”, kuri nevienā teikumā nemāk iztikt bez vismaz viena angļu vārda, to grūtāk saprast, - Sodums latviešu valodu pieskatīja dzīvodams pirms tam pusgadsimtu ASV.Bet Nora Ikstena bija Latvijas pieskatītāja. Tā es to sapratu........................................Dzejniece Inga Ābele: (googleAd)Mīļā Nora, šorīt, 2025. gada 4. janvārī, Tu, paēdusi brokastiņas, klusi pārgāji mūžībā, tik viegli un netverami, kā saule pārstaigā sienas. Un patiesi, ap to laiku mūsu istabas pielija pilnas sen neredzētas, dīvainas, žilbinošas saules gaismas, tik dāsnas, kāda bija Tava dvēsele...Tu cēlies piecos un gaismai austot sarakstīji visas savas grāmatas. Kad mēs par Tevi domājam, vienmēr sāk smaržot gaisi – pēc vienkāršiem un brīnumgardiem ēdieniem, ko Tu mācēji, kā neviens, pēc Daugavas, pēc Draudavām, pēc meža zemenīšu noras, pēc smilšaina lauku ceļa. Tu biji medmāsa ļaunā mirklī, kas nebīstoties asiņu, spēji pārsiet draugiem brūces. Tu biji mīloša sieva. Smalkjūtīgs draugs, kurš atbalsta grūtā brīdī. Tu biji dzīves svinētāja un sabiedrības dāma, skaista sieviete, kas vienmēr ģērbta pēc jaunākās modes. Tu biji sēņotāja ar pilniem gaileņu groziem. Otrā māte savai mīļajai krustmeitai. Vislabākais draugs savai māsai Indrai un stiprajam tēvam. Vienmēr garā kopā ar omīti Āriju Veroniku. Sirdī turēji svētu savu mīļo, agri aizsaulē aizgājušo māmiņu.Tu biji tik daudz, un aiziedama parādies vēl dzidrākā skaidrībā. Tu biji skaists cilvēks un skaistumā aizej. Tu biji saulaina un vēl lielākā saulē aizej. Tu biji līdzjūtīga un mīloša un Dieva neizmērojamā žēlastībā un Mīlestībā tiec uzņemta. Nekas cilvēcisks Tev nebija svešs. Lai Tava dvēsele, atgriežoties debesīs, gūst mieru, kas augstāks par cilvēku saprašanu. Visdziļākā līdzjūtība Taviem vistuvākajiem… Nekad nebūtu domājusi, ka man nāksies rakstīt šīs rindas. Un neticu vēl joprojām, un nenoticēšu nekad. Tu esi lielākā puse manas dzīves. Palika tik daudz Tev nepateikta… Mīļā saule, atceries mūžam – jauko Noru. Ūdens mirdzēšanu. Tava – Inga Ābele..................................................Микола МартинюкЦе мінливо-примхливе життя іноді годі збагнути... Щойно вранці Fb нагадав про видану 2019 року ПВД Твердиня книгу-бестселер Nora Ikstena "Молоко матері", як той спогад майже одразу наздогнала до прикрости сумна й безумна звістка з далекого латиського #Ikšķile про непоправну літературну, життєву і побратимську втрату – смерть письменниці, чиє ім'я та слово упродовж останнього десятиліття голосно звучало й відлунювало на світовому книжковому ринку. У вересні того-таки 2019 року письменниця побувала на знаковому на тоді Львівському книжковому форумі й узяла участь у ряді презентацій, численних мандрівок старовинним Львовом, кулуарних (і кулінарних!) зустрічей і розмов... Вона завжди мріяла відвідати Україну, і її мрія нарешті збулася! Усього двічі за життя – тоді, а до того, чотирирічною, в українському Криму, попри те, що її тато чимало років колись пропрацював інженером на одному з підприємств Вінниці...Нас познайомила особисто й розвіртуалили перекладачка Lina Melnyk...За мого єдиного візиту до Ікшкіле в січні 2018 задля домовленостей щодо видання роману "Молоко матері" в Україні, якій вона щиро симпатизувала, Нора спеціально приготувала український червоний борщ і частувала ним за вечірньою розмовою в компанії розбишакуватого восьмимісячного вівчара Грома, котрий її дуже любив і не хотів відпускати з домівки надовго...Тепер то вже меморіальні світлини...Несказанно прикро і сумно!..Людству Тебе не вистачатиме тут, на Землі, Норо!Uzziņai:(googleAd)2026. gada 4. janvārī, 56 gadu vecumā pēc smagas slimības mūžībā devusies rakstniece Nora Ikstena - ATVADU FOTO GAIŠĀ PIEMIŅĀIkstenas zināmākais literārais darbs ir 2015. gadā sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" izdotais romāns "Mātes piens". Rakstniece sarakstījusi septiņus romānus, ir vairāku stāstu krājumu, biogrāfiju un eseju autore. Ikstena saņēmusi nozīmīgus starptautiska un vietējā mēroga apbalvojumus, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Izcilības balvu kultūrā. Rakstnieces darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm.Ikstena dzimusi 1969. gada 15. oktobrī Rīgā.1992. gadā Ikstena absolvējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē, bet no 1994. līdz 1995. gadam studējusi angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri, liecina aģentūras LETA arhīvs.Nora Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruni Rubesu, Viju Vētru un Māru Zālīti. Izdoti romāni – "Dzīves svinēšana" (1998) un "Jaunavas mācība" (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums "Dzīves stāsti", iezīmējot novirzīšanos no iepriekšējā izsmalcinātā rakstīšanas stila. 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs "Nenoteiktā bija" – netradicionāls un emocionāls mēģinājums rekonstruēt ievērojamā rakstnieka bērnības atmiņas.Par grāmatu "Nenoteiktā bija" Nora Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā.Divu eseju krājumu autore: "Sīlis spoguļstiklā" (2006) un "Šokolādes Jēzus" (2009). 2009. gadā izdots Noras Ikstenas romāns "Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos", pēc kuras motīviem Dailes teātrī režisors Dž.Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi "Amour Fou". 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu "Filiparia".Noras Ikstenas romāns "Dzīves svinēšana" tulkots igauņu, dāņu un zviedru valodā. Stāsts "Elzas Kugas vecuma neprāts" Margitas Gailītes tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā "Best European Fiction 2011".Noras Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu valodā.Rakstniece aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos.
Pic. 4 of 52
