Latvijā izsludināts ārkārtas stāvoklis: tiek slēgtas skolas, ierobežoti bērnudārzi, aizliedz pasākumus un koncertus

Latvijā reģistrēta pirmā saslimšana starp ģimenes locekļiem. Saslimis cilvēks, kurš nav bijis koronavīrusa skartajā reģionā, bet inficējies uz vietas mūsu valstī.

Šis pacients kontaktējies ar radinieku, kurš bija devies uz Covid-19 skartu valsti. Trešdien, 2020. gada 12. martā, nolemts, ka Latvijā tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis, paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

    Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža - 2020. gada 12. marta -  līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

FOTOGALERIJĀ KORONAVĪRUSA MIRKĻI ITĀLIJĀ, LATVIJĀ, KRIEVIJĀ UN ĀZIJĀ

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.


Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

    Tāpat tiks pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās citās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020.gada 13.marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi.

Par bērnudārziem! Atvērts dārziņš būs tikai tad, ja būs vecāku iesniegta garantija, juridisks dokuments, ka bērna vecāki un piederīgie nav bijuši ārpus Latvijas un nevar nevienu aplipināt. Vecāki, kas šādus dokumentus varēs piestādīt, visticamāk, būs ļoti neliels procents. Šis nav tas labākais brīdis, lai mazuļus uzticētu bērnudārzam. Portāls Vipi.tv novēroja, ka Rīgā vairāki privātie bernudārzi jau ir slēgti.

LASIET ARĪ: Kā stulba un bezatbildīga Jelgavas ģimenes ārste aizbrauca uz Itāliju, izņirgājās par upuriem un epidēmiju

Pārtraukta tiks visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu norise, piemēram, treniņu, sacensību un mēģinājumu norise.

Ar 13.martu atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, sapulces, gājieni un piketi virs 200 cilvēkiem.

Turpretim tūrisma pakalpojumu sniedzējiem uzdots iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētajai informācijai.

Iespēju robežās uzdots atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši SPKC norādījumiem.

Tāpat jānodrošina, lai darbos, kas, saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem.

Savukārt ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījumu vietām tiks ierobežoti trešo personu apmeklējumi, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai.Var arī tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības, atbilstoši Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam.

Fiziskās personas tiek aicinātas atturēties no ārvalstu braucieniem.

Kariņš apstiprināja, ka padomes sēdē pārrunāts jautājums par valsts ārējo robežu, taču padome secinājusi, ka koronavīrusa uzliesmojums sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.

    "Pat ja Latvija teorētiski noslēgtu ārējo robežu, nebūtu garantijas par vīrusa izplatīšanos, jo nav zināms, cik ir saslimuši," norādīja Kariņš.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka robežu slēgšanas jautājumā ir "ekonomiskā dimensija."

Latvija nav vienīgā valsts, kas saskārusies ar vīrusa izplatību, tāpēc svarīgi ir "identificēt un izolēt katru gadījumu", norādīja politiķis.

Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas obligāti būs jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tostarp 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas jānovēro savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru.

Cilvēkiem nekavējoties jāzvana 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, piemēram, iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi. Personām jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā jeb mājas karantīna un jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

Tāpat cilvēkiem jānovēro savs veselības stāvoklis.

Iedzīvotājiem, kuri atgriezusīes no Covid-19 skartas valsts uzdots nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktu ar citiem cilvēkiem, proti, neuzņemot viesus, neapmeklējot publiskas vietas, institūcijas un nedodoties privātās vizītēs.

Tāpat šie iedzīvotāji aicināti uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, kā arī iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu.

Pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šīm iespējām - piegāde mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju, pārtikas vai preču piegāde ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm.

Tāpat augstākminētie cilvēki var lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.

Ja nav citu risinājumu, veikalu var apmeklēt ar medicīnisko masku, stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot divu metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu.

Ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā strādājošiem epidemiologiem atļauts noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi tiks pieprasīti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Pasākumi tiks finansēti no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020.gadam". Kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt arī tad, ja, būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Likums paredz valdībai tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem. Valdībai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Vienlaikus ir nepieciešams arī Saeimas lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanas pamatotību. Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju ir nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Slimību profilakses un kontroles centrs (SKPC) un Ārlietu ministrija šodien izplatīja aicinājumu nedoties ceļojumos ārpus Latvijas.

Tāpat arī Ārlietu ministrija (ĀM) aicina uz laiku atturēties no braucieniem ārpus Latvijas, izņemot ārkārtas gadījumus un gadījumus, kad personai no Latvijas jāatgriežas savā mītnes valstī.

SPKC vērš uzmanību, ka cilvēkiem, kas atgriežas no ceļojuma, ir jāizvērtē savas ikdienas gaitas, jānovēro veselība 14 dienas un gaSaistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Slimību profilakses un kontroles centrs (SKPC) un Ārlietu ministrija šodien izplatīja aicinājumu nedoties ceļojumos ārpus Latvijas.