Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa Jaunā gada uzruna bijusi kā Jaungada tosts, savukārt demisionējušās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (Vienotība) uzruna - kā testaments, aģentūrai LETA šādu viedokli par augsto amatpersonu uzrunām pauda politologs Juris Rozenvalds.

Viņš atzīmēja, ka Vējonis lauza iepriekšējā prezidenta Andra Bērziņa iedibināto tradīciju svētku uzrunu teikt jau Jaunajā gadā. Tāpat šī brīža runa bijusi aptuveni divas ar pus reizes īsāka nekā Bērziņa runas.

Rozenvalds sacīja, ka Vējoņa runa bijusi kā Jaungada tosts, kurā mazāk skartas sabiedrības problēmas, bet lielāka uzmanība "vērsta uz katru no mums". Politologs šo runu raksturoja arī kā "ģimenes tēva uzrunu". Tāpat runa bijusi ar uzmundrinošu noskaņu.

Politologs arī sacīja, ka Vējoņa runa bijusi turpinājums viņa zināmā mērā pieņemtajam stilam, proti, nācijas tēva lomai, kurš uzrunā tautu un mēģina uzsvērt to, kas ir labs un ko varētu attīstīt.

"Visas runas var kritizēt, bet es nedomāju, ka tā bija neveiksmīga," piebilda Rozenvalds.

Savukārt, runājot par Straujumas uzrunu, Rozenvalds sacīja, ka viņa turpinājusi tradīciju un veltījusi runu konkrētām problēmām. "Faktiski, tā bija runa kā testaments, kurā Straujuma atskaitījusies par paveikto, kā arī no otras puses, kurā izvirzījusi uzdevumus jaunajai valdībai," vērtēja politologs.

Eksperts gan kritizēja, ka Straujumas runā nav bijusi vērsta uz "kādām lielām idejām". Lai gan premjere savā uzrunā izvirzījusi konkrētus mērķus jaunajai valdībai, Rozenvaldam tomēr būtu gribējies dzirdēt kādu lielu ideju.

Viņš piebilda, ka, piemēram, Vējoņa uzrunā, lai gan tā nav "grandioza ideja”, viņš tomēr zināmā veidā pie tautas vērsās ar uzmundrinājumu. "Straujumai pietrūka virsidejas", pauda eksperts.

Citādi, Rozenvalds premjeres runu vērtēja kā pietiekami konkrētu, kurā, pirmkārt, uzsvērts tas, kas ticis padarīts, un mazāk uzmanība pievērsta tam, kas nav.

Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši