Mūžībā devies latviešu diriģents, ilggadējais (no 1992. līdz 2009. gadam) Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Imants Resnis (1949–2026), Latvijas Sabiedriskajam medijam sēru vēsti pavēstījusi diriģenta ģimene.

Imants Resnis dzimis Rīgā, no 1956. gada līdz 1967. gadam mācījies čella spēli Em. Dārziņa speciālajā Mūzikas viduskolā. 1972. gadā beidzis J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju kā čellists, bet 1982. gadā kā simfoniskā orķestra diriģents. 


ATVADU FOTO GALERIJA




Margarita Pabērza:

Šodien, 26.februārī divpadsmitos dienā aizgāja mūžībā mans Imis, meitām paps, mazbērniem Pā, mūsu ģimenes galvenais diriģents Imants Jānis Resnis. 


Par atvadīšanos paziņosim atsevišķi.


Skumjās ģimene- sieva Margarita, meitas Baiba un Ilze, mazbērni Roberts, Emīlija, Sofija un Lauma"


No 1967. gada viņa mākslinieciskā darbība saistīta ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, sākumā darbojoties tajā kā čellistam, bet kopš 1987. gada – kā diriģentam. Diriģēšanas prasmes Imants Resnis papildinājis P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā pie leģendārā Genādija Roždestvenska, vēstīts Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas mājaslapā.

Pirmo starptautisko atzinību kā diriģents guvis 1988. gadā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, piedaloties festivālā "Prāgas pavasaris". 1992. gadā Imants Resnis kļuvis par Liepājas Simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. 


1993. gadā dibinājis Starptautisko Pianisma Zvaigžņu festivālu, kas katru gadu marta otrajā nedēļā Liepājā pulcina pianistus no dažādām pasaules valstīm. Vadījis LSO koncertus Spānijā, Zviedrijā, Vācijā, Malaizijā. Viesdiriģenta statusā viesojies Turcijā, Meksikā, Kolumbijā un Portugālē, bet 2000. gadā kopā ar Berlīnes Simfonisko orķestri uzstājies Ēģiptē - BILŽU GALERIJĀ

1995. un 2006. gadā Imants Resnis ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu, bet 2007. gadā – jaundibināto "Latviešu mūzikas balvu" par sistemātisku ieguldījumu latviešu mūzikas jaunradē un popularizācijā. 


Viņš apbalvots ar Liepājas pilsētas domes atzinības rakstu (1998), bijis "Gada Liepājnieks" (1999), bet 2006. gadā saņēmis Polijas valdības bronzas medaļu "Zasłużony Kulturze Gloria Artis". 2007. gadā par nopelniem Latvijas labā Imantam Resnim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. 

Liepājas koncertzāle Lielais dzintars / Concert hall Great Amber

SĒRU VĒSTS. 

Aizgājis Imants Resnis (1949–2026). Bez Imanta 90. gadu sākumā nebūtu uzplaucis Liepājas Simfoniskais orķestris, un bez Imanta nebūtu Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars”. 

Imanta Rešņa veikums latviešu mūzikas atdzīvināšanā ir nepārvērtējams. Elegants, ar savu nesatricināmu viedokli, vērīgs pret etiķeti un latviešu valodu, dzīves pazinējs un baudītājs. 

2022. gadā Imants Resnis īstenoja sapni — “Lielajā dzintarā” nodiriģēja Berlioza dramatisko leģendu “Fausta pazudināšana”. Pērnā gada novembrī kopā ar Imantu Resni nosvinējām “Lielā dzintara” 10 gadu jubileju. 

Sarunu vairs nebūs, bet atmiņas ir, un mūsu pateicība Imantam būs mūžīga.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visiem, kuriem Maestro bija tuvs. 

Liepājas pilsētas sociālo tīklu konts:

Skumstam par izcilās Liepājas kultūras personības, ilggadējā Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Imanta Rešņa aiziešanu mūžībā.

Viņa ieguldījums Liepājas un Latvijas kultūras dzīvē paliks neaizmirstams.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visiem, kuriem maestro bija tuvs. 

Latvijas Radio 3:

IN MEMORIAM. Diriģents Imants Resnis (1949-2026)

Mūžības ceļos devies diriģents Imants Resnis - ļoti spilgta un neordināra personība, LNSO/Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Liepaja Symphony Orchestra diriģents, daudzu topošu diriģentu skolotājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Starptautiskā Pianisma Zvaigžņu festivāla izveidotājs un Liepājas koncertzāle Lielais dzintars / Concert hall Great Amber idejas autors un tapšanas virzītājs.

Kaismīgs latviešu mūzikas popularizētājs un brīnišķīgs stāstnieks LR3 "Klasika" raidījumos. Pēdējoreiz - raidījumā "Iztikas minimums" 2025. gada oktobrī par Imanta Kalniņa Ceturto simfoniju

Sandras Ņedzveckas veidotajā raidījumā "Benefice" 2022. gadā, kad Imants Resnis saņēma Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu, viņš atzina: "Visi - gan skaļi, gan ne tik skaļi - tiecas pēc atzinības, un ja kāds saka, ka viņam atzinība ir vienaldzīga, es pārāk neticu viņam. Bet tas nav vienīgais un galvenais. 

Man nekad netīk teikt par mūziku - darbs. Un tomēr man jālieto šis vārds. Galvenais ir labi padarīts darbs. Ja izdodas, tad ir priecīgi pašam un, pieņemu, arī citiem, un ja tur klāt vēl ir atzinība, nu, tad pavisam labi. 

Es nekad pārlieku neesmu skatījies atpakaļ. Bet, ja es tā domāju, tad bieži vien manā mūžā tieši neatzinība bijusi tā, kas mani ir dzinusi uz priekšu, spiedusi domāt un laboties, darīt kaut ko labāk un savādāk. 

Protams, ka tā atzinība iedod mazliet spārniņus un ticību pašam sev. Un tas palīdz tālākajā darbā, tas ir neapšaubāmi. Uz savas ādas esmu izbaudījis."

Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši