Latvija un pasaule atvadās no izcilā Ģēnija un latviešu tautas Dižgara Jāņa Streiča.


PLAŠA FOTO GALERIJA IZCILĀ KINO MEISTARA JĀŅA STREIČA PIEMIŅAI

Marija Naumova - OFFICIAL: 


"Dziļā cieņā un pateicībā pavadīsim mūžībā mūsu mīļo un dārgo Jāni Streiču. 

Atvadīšanās notiks 22. martā plkst. 12:00 Rīgas Latviešu biedrības namā. 

Sanāksim kopā, lai ar sirsnīgām domām, pateicību un lūgšanu godinātu viņa bagāto mūžu, radošo devumu un gaismu, ko atstājis kultūrā un mūsu sirdīs. 

Lai šī tikšanās kļūst par klusuma, mīlestības un pateicības brīdi, kurā vienojas mūsu tautas sirdis gaišā piemiņā…"

Maestro Raimonds Pauls:

"Viņš bija lielisks mākslinieks un brīnišķīgs cilvēks. Daudz laika esam pavadījuši kopā, un Streičs izveidojis lieliskas filmas. 

Ir aizgājusi liela personība latviešu kultūrā, un mēs varam tikai izteikt savu nožēlu, ka miris viens no tiem retajiem izcilajiem Latvijas kultūras darbiniekiem. Izcilajiem!"

Izcilā latviešu kinorežisora Jāņa Streiča meita Viktorija Streiča Jakstiene paziņojumā sociālajā tīklā Facebook paziņojusi tēva pēdējās vēlmes un atvadīšanās kārtību. 

Viņa uzsver, ka režisors pats bija skaidri noteicis – lai neviens viņu neredz mirušu un lai atvadīšanās notiek ar viņa pelniem, tāpēc ģimene cieņpilni izpildījusi viņa gribu.

Atvadas no kinorežisora Jāņa Streiča notikušas tuvinieku lokā, bet viņa ģimene informē, ka publiskais pasākums notiks 22. martā no pulksten 12.00 līdz 14.30 Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē, informē režisora meita Viktorija Streiča-Jakstiene.

Pazīstamais filmu meistars aizsaulē devās 5. martā 89 gadu vecumā.

Publisko atvadu laikā, sākot no pulksten 12.00 Vērmanes dārzā ar Rīgas Domes atbalstu uz lielā ekrāna būs skatāmas Jāņa Streiča režisētās mākslas filmas, no kurām liela daļa kļuvušas par latviešu kino klasiku.

23. martā no pulksten 10.00 līdz 19.00 Rīgas Latviešu biedrības namā ikvienam būs pieejama ierakstu grāmata, kurā Jāņa Streiča draugi, laikabiedri, talanta un darba cienītāji un atbalstītāji varēs ierakstīt piemiņas vai atzinības vārdus, iemūžinot gan siltas un radošas atmiņas, gan paveiktā novērtējumu kopīgi veidotos pierakstos.


Režisora meita Viktorija: "5. martā pie Radītāja un saviem mīļajiem aizlidoja mūsu Jānis. Līdz šim mēs, ģimene, klusējām, jo gribējām šo laiku izdzīvot mierā, savā tuvumā un pēc tēta gribas. 

Taču redzu, ka pa šo laiku radušies dažādi minējumi, jautājumi un arī neizpratne par atvadīšanos, tāpēc gribu to pateikt pati: tēta vēlēšanās bija ļoti skaidra – lai neviens viņu neredz mirušu un lai atvadīšanās notiek ar viņa pelniem. 

Viņš pats bija saplānojis, kā visam jānotiek, un atstājis ļoti konkrētus norādījumus. Mēs viņa gribu cienījām un izpildījām.

Lietuvā no viņa atvadījāmies šaurā ģimenes lokā, mierā un ieturot visas senās katoļu tradīcijas,

Rīgas Latviešu biedrības namā būs atvadīšanās ar urnu. 


STREIČA DZĪVES MIRKĻI UNIKĀLĀ BILŽU GALERIJĀ


Saprotu, ka daļai cilvēku tas var šķist neierasti vai grūti pieņemami, īpaši tad, ja runa ir par tik ļoti mīlētu un nozīmīgu cilvēku. Taču ļoti lūdzu pieņemt, ka arī pēdējā ceļā viņam bija sava griba. Šis nav stāsts par to, kā kuram šķiet pareizi. Šis ir stāsts par cieņu pret cilvēku un viņa pēdējo izvēli.


Paldies jums visiem par līdzjūtību, par vārdiem, par klusumu, par atmiņām un par mīlestību. Mūs ar mammu tētis gatavoja savai aiziešanai. Taču nebijām gatavas tik milzīgai tautas mīlestībai un līdzpārdzīvojumam," - vēsta Viktorija Streiča-Jakstiene.
Uzziņai:


Mūžībā devies kino un teātra režisors, scenārists, aktieris, rakstnieks un gleznotājs Jānis Streičs (26.09.1936.–5.03.2026.).


Leģendārajam režisoram Jānim Streičam bija 89 gadi.


ATVADU FOTO GALERIJA

Jānis Streičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa titulu, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.


Viņa radošais mantojums ir bagāts ar vairāk nekā 20 spēlfilmām, no kurām daudzām bijis arī scenārija autors. Jāņa Streiča krājumā ir tādas filmas kā "Mans draugs – nenopietns cilvēks" (1975), "Cilvēka bērns" (1991), "Likteņdzirnas" (1997) un "Rūdolfa mantojums" (2010). Šie darbi kļuvuši par latviešu kino klasiku, un filma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981) iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Aktieris un režisors Alvis Hermanis:

Lielais vairums mākslinieku pasaulē un Latvijā nodarbojas ar savas nabas bezgalīgu aplūkošanu un urbināšanu. Un tad visos laikos ir daži tādi mākslinieki, kuri mākslu dara savas tautas kontekstā. Kuriem neinteresē, ko visādas inovāciju pētnieces, kaķu tantes un citas kritiķes par tavu mākslu teiks. Svarīgi tikai - ko teiks tava tauta, kura kino vai teātra zālē sēž. 

Jānis kino taisīja kā teātra režisors (jo pēc izglītības arī bija teātra režisors, kaut nestrādāja teātrī). 


Cilvēks ar dikti lielu un karstu sirdi. Lepojos, ka draudzējāmies. 


Viņš bija arī uzticams Jaunā Rīgas teātra draugs. Pēc izrāžu apmeklēšanas parasti sēdējām ar aktieriem un bija liels lepnums, ka viņš mūs uztver kā ģenētiskos mantiniekus. Turklāt, mums jau arī pilna trupa ar latgaļiem kā nekā. Dažreiz sēdējām vienkārši kopā un ilgi klusējām.

Vārdu sakot, Streičs Latvijai bija un ir ļoti ļoti svarīgs cilvēks. Vēl svarīgāks nekā mēs nojaušam, baidos.


Jānis Streičs dzimis Preiļu pagasta "Anspokos", Jāņa Streiča vecākā un Olgas Streičas (Žihares) ģimenē. Pēc pamatizglītības gūšanas Gailīšu pamatskolā (1943–1951) režisors devās uz Rēzeknes pedagoģisko skolu (1951–1955), kur aizrāvies ar glezniecību, teātra mākslu un darbošanos stīgu orķestrī. 



Bērnības un jaunības gadu mākslinieciskā ievirze Jāni Streiču pavadīja arī trīs gadus ilgajā obligātajā karadienestā, kur armijas klubā viņš uzstājās kā aktieris, iestudēja izrādes, gatavoja tām dekorācijas, dziedāja korī un spēlēja dombru kluba stīgu orķestrī. Pēc dienesta devies uz Rīgu un 1959. gada rudenī uzņemts Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā.

1963. gadā pēc studiju beigšanas pedagogs un kinorežisors Aleksandrs Leimanis piedāvā savam audzēknim režisora asistenta darbu filmā "Cielaviņas armija" (1964), drīz Jānis Streičs kļūst par otro režisoru Aleksandra Leimaņa filmā ""Tobago" maina kursu" (1965), bet 1967. gadā pirmizrādi piedzīvo jaunā režisora debijas spēlfilma "Kapteiņa Enriko pulkstenis". 

Šīs filmas līdzrežisors, tāpat kā nākamajā filmā "Līvsalas zēni"(1969), ir Jāņa Streiča kursabiedrs Ēriks Lācis. 
Pašmācības ceļā Jānis Streičs apguvis arī glezniecību, mācoties no citiem meistariem, tostarp no Jāzepa Pīgožņa. 



"Tas tāds bērnu dienu sapnis, jaunu dienu sapnis bija – kļūt par gleznotāju, nevis par kinorežisoru vai aktieri, bet teātris aizvilināja neceļos, bet, kad tiku vaļā no tā, laikam ar šī gadsimta sākumu, pievērsos jaunu dienu sapnim. Viss ir pašmācības ceļā, no daudziem māksliniekiem bezgala tikai mācos un arī šobrīd mācos, neko vairāk," sacīja Streičs.

Producents Juris Millers:

Vēl pirms dažiem mēnešiem runāju ar Jāni Streiču - kā vienmēr, viņš bija humora pilns un vienmēr gatavs palīdzēt noskaidrot kino vēstures jautājumus. Viņš bija izcils stāstnieks lielajās intervijās raidījumos "Kinokoncerts". 

Personība, kas raksturo laikmetu Latvijas kino vēsturē. Lai gaišs Mūžības ceļš un līdzjūtība tuviniekiem!

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs:


Teātris, Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Cilvēkbērns. Tas viss ir Jānis Streičs, kas paliks ar mums. Skumstu kopā ar  izcilā režisora piederīgajiem un visiem viņa talanta cienītājiem.


Teātra režisors, dzejnieka Māra Čaklā dēls Ingmārs Čaklais:

Skumji.

Līdzjūtība tuvajiem un visiem viņa talanta cienītājiem.


Dzejnieks Normunds Beļskis:


R.I.P. Jānis Streičs
1936.26.09.-2026.5.03.

Sirds!
Sirds, kā silta elpa logā aizsalušā, 
Sirds, tu ilgojies vienmēr pēc nebijušā,
Sirds,  tu nebeidz skaitit mana mūža dienas,
Sirds pat tad, ja apstāsies, es zināšu tās nebūs beigas.
Sirds, uz baltas lapas zimē bērns ar roku,
Velk  sava liktens loku uzmanīgi. 
Sirds, lai cik tu dārga man, es nesaprotu,
Dievs,  kā tik daudz Tev katrai pietiek piedošanu. 
Sirds, tu pļavā pienene, tu bite medus kurē,
Sirds, pat tad, ja maldīsies, tā mani viemer meklēs.
Sirds gan pārestus, gan mūsu rētas dziedēs,
Sirds, kā naktsvijole mēnesnīcā ziedēs.
Sirds, kad klusi pieskaros es mīļām lūpām,
Sirds, kā rasa iemirdzas uz manām skumjām,
Sirds, es zinu, tavu pukstu dzidrā skaņā,
Sirds, skan mātes šupļa dziesma klusā.

N. B.




Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši