Svinības sita augstu vilni, un kompānijā, skaļi kliedzot: «Kāpēc mani neviens nefotografē, pie Āboltiņas iešu fotografēties!», ekspolitiķis Kārlis Leiškalns pameta nostāk dzīvesbiedri Anitu un metās pie (šajā gadījumā pat varētu teikt – virsū) Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas, lai viņu apskautu, taču par tikai draudzīgu apskāvienu to gluži nevarētu saukt – tas drīzāk jau vilka uz erotiskajās filmās redzētajiem skāvieniem...

«Ko tu atļaujies! Tas bija ļoti rupji!» pamatoti aizkaitināts bija Āboltiņas vīrs. Uz to Leiškalns taisnojās, ka tas bijis joks, viņam piebalsoja arī sieva, tomēr Jāņa Āboltiņa sejā rūpju rieva neizzuda. Interesanti, ka minētajā incidentā neiejaucās neviens no pāris metru attālumā stāvošajiem miesassargiem – acīmredzot apsardzes bijību reducēja Leiškalna ilggadējā atpazīstamība Saeimas deputāta krēslā.

Kā nākamajā dienā sarunā ar »VZ« atzina pats Leiškalns, viņš tiešām esot pārspīlējis savos jūtu uzplūdos. Solvitu Āboltiņu viņš pazīstot kopš 1993. gada, kad viņš jau bija Saeimas deputāts, bet Āboltiņa (tolaik – Mellupa) bija augsta ranga Ārlietu ministrijas ierēdne. Leiškalns bija vaļsirdīgs: stipros dzērienus viņš sen vairs nelietojot, bet sarkanvīns garšojot, un šajā vakarā viņš no tā nespējis atturēties. Ieraugot seno paziņu Āboltiņu, viņš vēlējies kopā nofotografēties, spīkeri cieši apskāvis, taču nav padomājis par to, kā tas izskatās no malas, – kā atvainojoties, šo notikumu atstāstīja Leiškalns.

Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši